Bebrs (Castor fiber)

Izskats un raksturīgākās pazīmes

Bebra ķermeņa garums ir 65-88cm, astes garums 25-32cm, platums 11-13cm. Pieaudzis bebrs sver 20-30kg un raksturīgi, ka mātītes ir nedaudz lielākas par tēviņiem.

Bebra galva ir samērā liela ar mazām, augstu novietotām acīm. Ausis ir mazas un dzīvniekam ienirstot, tās sakļaujas, tā neļaujot ūdenim iekļūt iekšējā ausī. Tāpat zem ūdens sakļaujas arī nāsis. Bebram ir pāri ļoti spēcīgu kaltveida priekšzobu. Pretēji dažreiz izteiktajiem apgalvojumiem, ka bebra priekšzobi ir balti, tie ir klāti ar oranžu emalju. Priekšzobi aug dzīvnieka mūžu, un, tā kā zoba aizmugure nodilst ātrāk nekā priekšpuse, tie vienmēr saglabājas asi. Bebrs spēj grauzt, arī atrodoties zem ūdens. Tad šķeltā augšlūpa caur disastēmas atstarpi priekšzobu iekšpusē tiek sakļauta un cieši piespiesta apakšlūpai, tādā veidā ūdens nespēj iekļūt mutē.

Dzīvnieka priekšķepām ir pieci pirksti ar labi attīstītiem nagiem. Ar tām var gan viegli rakt zemi, gar arī satvert dažādus priekšmetus. Pakaļkāju pēdas ir krietni lielākas par priekšķepām. Tām tāpat ir pieci pirksti, starp kuriem ir peldplēve. Pakaļkājas ūdenī tiek izmantotas kā airi. Nagi pakaļkājām ir diezgan strupi, izņemot otrā pirksta nagu, kas ir vairāk nosmaiļots un šķelts divās daļās. Ar šo nagu bebrs parasti sukā savu kažoku.

Aste saplacināta, klāta ar ragvielas plāksnītēm. Peldot aste tiek lietota gan kā airis, gan kā stūre.

Apmatojums bebram ir ļoti blīvs, ar biezu, pūkainu pavilnu. Apmatojumam ir trīs krāsu variācijas: dominējošā gaišbrūnā, tumši brūnā un melnā. Šādas krāsas, kā arī daudzi starptoņi ir sastopami ik vienā bebru teritorijā grupējumā.

Bebriem ir raksturīgi labi attīstīti anālie tauku dziedzeri, kā arī muskusa dziedzeri. Anālo dziedzeru sekrētu bebri izmanto, lai ietaukotu savu kažoku tā sukāšanas laikā. Taukainais aizsargslānis ir nepieciešamas, lai dzīvniekam atrodoties zem ūdens, tā kažoks nesamirktu. Savukārt muskusa dziedzeri, kas ir gan tēviņiem, gan mātītēm, izdala sekrētu, kuru dzīvnieki izšļāc uz īpaši no zemes sakasītiem pauguriņiem. Tiem ir ne tikai robežstabu funkcija, bet tie arī dod informāciju par šeit mītošajiem sugas brāļiem. Šo sekrētu sauc par kastoreju, kas kopš seniem laikiem arī cilvēkam vērtīga viela.

Izplatības vēsture un sastopamība mūsdienās

Bebrs ir apdzīvojis Latvijas teritoriju jau kopš pēc leduslaikmeta. Līdz pat 18.gs. tas ir bijis plaši izplatīts Latvijā. Diemžēl pastiprinātais pieprasījums pēc bebru dziedzeriem un bebrādas izraisīja nesaudzīgas medības , kuru dēļ līdz 19.gs. otrajai pusei bebri Latvijā tika pilnībā iznīcināti.

1927.gadā Latvijā tika sākta bebru reaklimatizācija. No Norvēģijas tika ievesti divi pāri Castot fiber pasugas bebru un ielaisti Irbes baseina Stendes upē. Šis mēģinājums izrādījās veiksmīgs, un 1939.gadā Kurzemē jau bija 60-80 bebru. 1952.gadā no Voroņežas rezervāta uz Latviju atveda piecus pārus Austrumeiropas Castor fiber orientoeuropaeus pasugas bebrus ar melnu kažoku. Tos izlaida dažādās vietās Kurzemē. Ap 1955.gadu Latvijas teritorijā sākās patstāvīga bebru ieceļošana no Baltkrievijas, Krievijas un Lietuvas. Tie apguva jaunas teritorijas Kurzemes dienvidu daļā, Zemgalē un Latgalē. Bet 1975.gadā Vidzemē tika izlaisti bebri, kas saķerti tepat Latvijā- Abavas, Ventas un Slocenes upju baseinos.

Šobrīd bebrs no kādreiz aizsargājama, reta dzīvnieka kļuvis ar neatņemamu Latvijas faunas sastāvdaļu, sasniedzot diezgan ievērojamu skaitu. Pašreiz bebru skaits Latvijā ir nedaudz vairāk par 80 000 dzīvnieku.

Pazīmes dabā

Apjoma un kvalitātes ziņā nozīmīgākais kažokzvērs Latvijā. Agrāk par vērtīgāko bebra kažokādu uzskatīja to, kas iegūta no melnajiem bebriem, jo tai konstatēja vairāk pozitīvu iezīmju salīdzinājumā ar pārējiem. Tādēļ 20.gadsimtā, veicot bebru reintrodukcijas pasākumus, izvēlējās vairāk izplatīt tieši melnās formas bebrus, ko sākotnēji ieveda no Voroņežas apgabala. Pateicoties mūsdienu ādu apstrādes tehnoloģijām, apmatojuma krāsai pašlaik vairs nav lielas nozīmes. Pēdējos gados tirgus noiets bebru ādām atkal ir pieaudzis, tomēr tā vairs nesasniedz aizvadītā gadsimta pieprasījumu.

Informācijas avots:
Medības Latvijā
Grāmatas sastādītājs Aldis Sāvičs